Igauņu virtuve: rudzu maize, kiļkas un mulgu putra

Igauņu virtuve latviešiem šķiet vienlaikus pazīstama un mazliet sveša. Mums ir kopīga rudzu maize, kartupeļi, skābēti kāposti un kūpinātas zivis, taču ziemeļu kaimiņi daudzas lietas dara savādāk – un dažas no tām ir vērts aizgūt.

Maize kā pamats

Igaunijā rudzu maizi sauc par leib, un tā ir tikpat svarīga kā pie mums. Tumšā, nedaudz saldskābā maize ir pamatā lielākajai daļai uzkodu un tiek ēsta gandrīz katrā maltītē. Maizes nomešana zemē tradicionāli tika uzskatīta par necieņu, un līdzīgi uzskati sastopami arī Latvijā. Ja jums mājās ir labs rudzu ieraugs, igauņu maize no latviešu rupjmaizes daudz neatšķirsies, lai gan tā mēdz būt mazāk salda.

Kiļkas un reņģes

Baltijas jūra abām tautām devusi līdzīgus produktus, bet igauņu attieksme pret sīkzivīm ir īpaša. Kilu jeb garšvielās iesālītas kiļkas ir gandrīz nacionāls simbols. Vienkāršākais un iecienītākais veids, kā tās ēst, ir kiluvõileib – rudzu maizes šķēle ar sviestu, kiļku filejām, vārītas olas ripiņām un zaļajiem sīpoliem. Tā ir uzkodu galda klasika, ko var sagatavot piecās minūtēs.

Arī reņģes jeb räim igauņu galdā parādās regulāri – ceptas, marinētas vai sālītas. Tas ir vēl viens punkts, kur abu valstu tradīcijas gandrīz sakrīt.

Ikdienas galds

Ikdienā igauņi ēd daudz zupu, un tās bieži ir ļoti līdzīgas mūsējām: skābu kāpostu zupa, zirņu zupa ar kūpinātu gaļu, sēņu zupa un vasarā aukstā zupa ar kefīru. Liela loma ir arī biezpienam. Pazīstamākais piemērs ir kohuke – saldais biezpiena sieriņš ar glazūru, ko latvieši pazīst kā biezpiena sieriņu. Abās valstīs tas ir iecienīts našķis, un abās to uzskatām par “savu”.

Tāpat kā pie mums, igauņu virtuvē nozīmīgas ir meža veltes. Brūklenes, mellenes un dzērvenes nonāk ievārījumos un mērcēs, bet rudenī daudzas ģimenes dodas sēņot. Sālītas un marinētas sēnes ir bieži sastopama uzkoda svētku galdā, sevišķi ziemā, kad svaigu dārzeņu ir maz.

Mulgu putra un kama

No Dienvidigaunijas Mulgimā novada nāk mulgipuder – biezs kartupeļu un miežu putraimu ēdiens, ko pasniedz ar ceptu speķi un sīpoliem. Tas atgādina mūsu kartupeļu biezputru, tikai ar grūbām, kas piešķir patīkamu tekstūru. Lielisks ēdiens aukstiem vakariem, turklāt tam vajag tikai trīs četras sastāvdaļas.

Pavisam savdabīgs produkts ir kama – smalki malts maisījums no grauzdētiem miežu, rudzu, auzu un zirņu miltiem. To iemaisa kefīrā vai rūgušpienā, pievieno nedaudz cukura vai medus, un sanāk kaut kas starp putru un dzērienu. Vēsturiski tā bija ātra un sātīga zemnieku maltīte, mūsdienās kamu izmanto arī saldējumā un desertos.

Svētku galds

Ziemassvētkos igauņiem neiztikt bez verivorst – asinsdesām, ko cep krāsnī un pasniedz ar brūkleņu ievārījumu un skābētiem kāpostiem. Galdā liek arī sült jeb galertu, kas ir tuvs radinieks mūsu pašu galertam. Ja latviešu Ziemassvētku galdu iztēlojaties ar pelēkajiem zirņiem un pīrāgiem, tad igauņu galds ir nedaudz gaļīgāks un tumšāks.

Vasaras saulgriežos jeb jaanipäev igauņi, tāpat kā latvieši, kurina ugunskurus un svin īsāko nakti. Mūsu Jāņu sieram līdzīgs biezpiena siers sõir ir pazīstams arī Igaunijā, īpaši setu zemē dienvidaustrumos, taču tur tam nav tik izteiktas svētku simbola nozīmes kā pie mums.

Kur meklēt receptes

Igauņu ēdieni lielākoties ir vienkārši, un tos var pagatavot no produktiem, kas pieejami arī Latvijas veikalos. Ja gribas izmēģināt mulgu putru vai ikdienas zupas igauņu gaumē, labs sākumpunkts ir lihtsadretseptid.ee – receptes tur rakstītas igauniski, bet ar tulkošanas rīku tās viegli izlasīt.

Mūsuprāt, labākais veids, kā iepazīt kaimiņu virtuvi, ir sākt ar to, kas mums kopīgs, – maizi, zivīm un kartupeļiem – un pamazām pievienot to, kas ir citāds. Kama kefīrā būs labs pirmais solis, bet kiļku maizīte – otrais.