Sēņošana Latvijā: ko lasīt, kad doties mežā un kā neriskēt

Kad augusta beigās naktis kļūst vēsākas un lietus nolijis vairākas dienas pēc kārtas, daudzās Latvijas ģimenēs sākas sēņu laiks. Priekšnamā parādās grozi, naži un gumijas zābaki, un nedēļas nogalēs ceļmalās pie mežiem rindojas automašīnas. Sēņošana mums ir gandrīz nacionāls vaļasprieks – un ar labu iemeslu: mežs ir tuvu, un sēņu daudzveidība ir liela.

Kad doties

Galvenā sēņu sezona Latvijā ilgst no augusta līdz oktobrim, bet gailenes var parādīties jau jūlijā, un pēdējās sēnes, ja rudens ir silts, atrodamas pat novembrī. Visvairāk sēņu ir pēc siltiem lietiem, kas mijas ar saulainām dienām. Sausā vasarā sēņošana var sagādāt vilšanos, savukārt pēc lietaina perioda mežs var pārsteigt ar bagātīgu ražu. Pieredzējuši sēņotāji iesaka doties mežā agri no rīta, kad sēnes vēl ir svaigas un citu lasītāju ir mazāk.

Iecienītākās sēnes

Baravikas ir sēņotāju kāre – gaļīgas, ar blīvu, baltu mīkstumu un patīkamu garšu. Tās aug gan skuju, gan lapu koku mežos, bieži netālu no eglēm vai bērziem. Gailenes ir viegli atpazīstamas pēc oranždzeltenās krāsas un piltuvveida cepurītes, un tās reti ir tārpainas. Bekas – bērzu, apšu un citas – ir daudzpusīgas un labi der gan cepšanai, gan kaltēšanai.

Iecienītas ir arī rudmieses, ko daudzi sālī vai marinē, un sviestbekas, kas aug jaunos priežu mežos. Vecākā paaudze lasa arī krimildas un dažādas bērzlapes, bet tām nepieciešama pieredze un pareiza apstrāde.

Drošība pirmajā vietā

Svarīgākais sēņošanas likums ir vienkāršs: ja neesat pilnīgi pārliecināts, sēni neņemiet. Latvijas mežos aug arī indīgas sēnes, un dažas no tām ir nāvējošas. Zaļā mušmire ir viena no bīstamākajām – tās inde iedarbojas ar novēlošanos un var izraisīt smagus aknu bojājumus. Jaunas zaļās mušmires var sajaukt ar ēdamām sēnēm, tāpēc iesācējiem jābūt īpaši uzmanīgiem ar lapiņu sēnēm.

Ja sēņojat pirmo reizi, ejiet kopā ar pieredzējušu sēņotāju vai sāciet ar sēnēm, ko grūti sajaukt, piemēram, baravikām un gailenēm. Lietotnes un fotogrāfijas internetā nav uzticams veids, kā noteikt sēni. Ja pēc sēņu ēšanas jūtaties slikti, nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.

Mežā

Sēnes labāk griezt ar nazi pie kājiņas pamatnes, nevis raut, – tā sēņotnes tīkls zemē tiek mazāk bojāts. Lieciet tās grozā, nevis plastmasas maisā, kur tās ātri sasilst un sāk bojāties. Jau mežā notīriet lielāko daļu zemes un skuju – mājās būs mazāk darba.

Pievērsiet uzmanību arī tam, kur sēņojat. Daļa mežu pieder privātīpašniekiem, un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var būt savi noteikumi. Sēnes no lielceļu malām un rūpniecības teritoriju tuvumā labāk nelasīt, jo tās uzkrāj piesārņojumu.

Ko ņemt līdzi

Labs sēņošanas komplekts ir vienkāršs: pīts grozs vai kaste, īss nazis, ūdens pudele, kaut kas ēdams un ūdensnecaurlaidīgi apavi. Noderēs arī neliela otiņa sēņu notīrīšanai. Mežā viegli zaudēt orientāciju, tāpēc vērts paņemt līdzi uzlādētu telefonu un pirms došanās pateikt kādam, kurp dodaties. Lielos meža masīvos ir prātīgi atzīmēt, kur atstājāt automašīnu, un laikus pamanīt, kad sāk krēslot.

Rudenī mežā jārēķinās arī ar ērcēm, kas Latvijā ir aktīvas līdz vēlam rudenim. Gaiši, gari apģērbi palīdz tās ātrāk pamanīt, un pēc atgriešanās mājās vērts sevi rūpīgi apskatīt.

Pēc tam

Sēnes jāapstrādā tās pašas dienas laikā. Baravikas un bekas var kaltēt plānās šķēlēs, gailenes labāk apcept un sasaldēt, bet rudmieses – sālīt vai marinēt. Vienkāršākais un, iespējams, garšīgākais veids – sēnes ar sīpoliem un krējumu pannā, ar jauniem kartupeļiem blakus. Tas ir rudens mielasts, ko grūti pārspēt. Kaltētas sēnes stikla burkās tumšā vietā glabājas vairākus mēnešus, un ziemā sauja to piešķirs aromātu zupai vai mērcei.